_Mūsu_ Raksti

Mūsu Raksti

Mārketinga loma frisbija attīstībā Latvijā

Birkas:, , Atskats No comments
featured image

Sveicināta frisbija saime un citi entuziasti!

Pirms kāda laika tikāt aicināti piedalīties pētījumā, kas skar frisbija mārketingu un tā pilnveidošanas iespējas. Tā kā bija manāma interese arī par iegūtajiem rezultātiem, tad īsumā par to, kas tika darīts un ko visi kopā varam īstenot, lai uzlabotu esošo situāciju.Ievadā neliela instruktāža par raksta uzbūvi.

Lai zemāk aprakstītais būtu vieglāk uztverams, tam pievienots PDF dokuments – Grafiki, kur iegūtie rezultāti apskatāmi skaitliskā izteiksmē, savukārt norādes uz konkrēto rezultātu piederību iekļautas tekstā.

Vispirms par to, kāpēc tad nepieciešams pastiprinātu uzmanību pievērst mārketingam.

Vērtējot pēdējo gadu frisbija attīstības tendences valstī (2.slaids), iezīmējas vairākas nianses, kas liecina, ka ar šobrīd darīto nav pietiekami, lai sporta veids attīstītos vēlamajā virzienā. Samazinās ne tikai dalībnieku skaits, bet palielinās arī vidējais dalībnieku vecums, kas liecina par nepietiekamu jauno spēlētāju iesaisti.

Atgriežoties pie paša pētījuma, tad tajā tika iesaistītas trīs mērķauditorijas – potenciālie un esošie dalībnieki, kā arī eksperti, kur katrai no grupām tika veltīti speciāli izstrādāti jautājumi, kas ļāva izvērtēt nepieciešamās aktivitātes, kuras iespējams veikt, lai sekmīgāk darbotos gan jau ar esošajiem dalībniekiem, gan raisītu interesi potenciālajos. (respondentu raksturojums 3. – 6.slaids)

Turpinājumā par svarīgākajiem rezultātiem, kas iegūti katrā no aptaujātajām mērķauditorijām.

 

Potenciālie dalībnieki (7. – 9. slaids):

Kā atzina respondenti, tad nozīmīgākie motivējošie faktori, kas mudina piedalīties sporta nodarbībās ir fiziskās formas uzlabošana, iespēja izrauties no ikdienas, kā arī prasmju uzlabošana, kam seko sevis izaicināšana, iespēja izklaidēties un sociālā atmosfēra. Savukārt izvēloties konkrētu sporta veidu, par nozīmīgākajiem apsvērumiem tiek atzīti treniņu vietas pieejamība, sporta veida izmaksas un inventāra pieejamība. Attiecīgi tie arī būtu tie apsvērumi, uz kuriem jāliek uzsvars, iepazīstinot potenciālos dalībniekus ar frisbiju.

Jautājumā par to, kā tiek meklēta informācija par sporta nodarbībām, par nozīmīgākajiem informācijas iegūšanas avotiem tika atzīti tīmekļa meklētāji, sociālie portāli un sporta portāli, kam seko federāciju mājas lapas un skolu, augstskolu interneta vietnes. Ņemot vērā tīmekļa meklētāju nozīmību informācijas iegūšanas procesā, frisbija klubu, federācijas mājas lapās jābūt iekļautiem ne tikai atslēgvārdiem „frisbijs”, „frisbija treniņi”, bet arī „sporta nodarbības”, „sporta treniņi Rīgā” utt. Arī federācijas mājas lapā jābūt izveidotai pārskatāmai sadaļai, kur apkopotā veidā pieejama informācija par iespējām praktizēt konkrēto sporta veidu. Atgriežoties pie sociālajiem tīkliem, jāatceras, ka tas ir interaktīvs veids kā iesaistīt dalībniekus un to lietošana praksē, ne tikai rada virkni priekšrocību, bet saistāma arī ar minimālu finansiālo resursu ieguldīšanu.

 

Esošie dalībnieki:

Līdzīgi kā potenciālo dalībnieku skatījumā, arī frisbija spēlētāji atzīst, ka nozīmīgākie apsvērumi, izvēloties frisbiju kā sporta veidu bija fiziskās formas uzlabošana, prasmju uzlabošana un sevis izaicināšana, tomēr tiek apliecināts arī tas, ka katrs frisbija klubs ir kā atsevišķa kopiena, kuras biedrus vieno gan kopīgi mērķi un uzskati, gan vērtības. Apsvērumi, kas viena kluba biedriem ir vieni no svarīgākajiem, citos klubos ir vieni no mazsvarīgākajiem. (10. – 13. slaids) Līdz ar to, kluba iekšiene ir tā vieta, kur noskaidrot, uz kuriem no apsvērumiem būtu jāliek lielāks uzsvars, lai apmierinātības līmenis neatpaliktu no nozīmības līmeņa, jeb tā, kas dalībniekus saista ar konkrēto sporta veidu.

Vērtējot apgalvojumus par frisbija attīstību Latvijā un Latvijas Frisbija federācijas īstenotajiem mārketinga pasākumiem, (14. – 15. slaids) satraucošākie ir tie rādītāji, kas skar skolēnu un jauniešu iesaisti sporta veida attīstībā, darbu ar sponsoriem un atbalstītājiem, kā arī tas apsvērums, ka sporta veida attīstība valstī noris pateicoties dažu personu iniciatīvai. No vienas puses skatoties, atzinīgi vērtējama to personu iniciatīva, kuri strādā un attīsta sporta veidu, tomēr, jāņem vērā, ka ar atsevišķu personu iniciatīvu ilgtermiņā var nebūt pietiekami un ir jāmeklē veidi kā iesaistīt plašāku personu loku, kas būtu gatavi strādāt sporta veida attīstības labā. Attiecīgi iesaistot gan esošos frisbija spēlētājus, gan iesaistot brīvprātīgos un piedāvājot prakses vietas tiem studentiem, kuri specializējas nepieciešamajās sfērās, tādējādi ne tikai tiktu palielināts kopējais paveikto darbu apjoms, bet arī paaugstinātos kopējā izpildījuma kvalitāte. Jāpiemin arī tas, ka lielākais dalībnieku atbilžu īpatsvars nosliecas par labu atbildei „neitrāli”, kas apliecina, ka autora izvirzītie apgalvojumi tiek risināti, tomēr ne pietiekamā apjomā un kvalitātē.

Kluba biedru viedoklis par kluba īstenotajiem mārketinga pasākumiem tika salīdzināts arī ar kluba biedru skaitu ( 16.slaids) un korelācijas koeficients 90,6% apstiprina, ka klubos, kuros konkrētās mārketinga aktivitātes tiek veiktas lielākā apjomā, ir lielāks kluba biedru skaits. Attiecīgi, konkrētās mārketinga aktivitātes ir nepieciešamas turpmākai kluba attīstībai un pastāvēšanai.

 

Eksperti:

Ekspertu skatījumā, faktori, kas kavē frisbija attīstību Latvijā ir klubu pasivitāte jaunu biedru un finansējuma piesaistē, iniciatīvas trūkums organizatoriskās lietās, jauniešu skaita, kas nodarbojas ar frisbiju, samazināšanās, nepietiekama pieejamo resursu izmantošana frisbija popularizēšanā, kas neprasa papildus finanšu ieguldījumus, nepietiekams sacensību skaits bērniem un jauniešiem, neliels treniņu vietu skaits, citu sporta veidu konkurence, dominance, strauja florbola attīstība kā arī Latvijas klimats (garā ziema). Likumsakarīgi, par nozīmīgākajiem veicamajiem mārketinga uzdevumiem un aktivitātēm (17. – 18. slaids) eksperti atzīst stratēģisko plānošanu, sponsoru piesaisti, sporta skolotāju iesaistīšanu un nodarbību organizēšanu skolēniem, kā arī esošo frisbija kluba biedru iesaistīšanu un darbu ar pašvaldībām.

 

Rezumējot visu trīs mērķauditoriju aptauju rezultātus, papildus jau iepriekš tekstā iekļautajiem priekšlikumiem, autors iesaka sekojošas darbības:

  •  Latvijas Frisbija federācijai, sadarbojoties ar frisbija klubiem, turpmāko sporta veida attīstību primāri balstīt uz darbu ar skolēniem un skolotājiem ap frisbija klubu pārstāvētajām pilsētām – veikt klasteru veidošanu. Ģeogrāfiskais tuvums samazina gan izmaksas, gan nodrošina atkārtotu frisbija pārstāvju iespējas apmeklēt konkrētās mācību iestādes un rīkot reģionālas starpskolu sacensības, kas sekmē dalībnieku izaugsmi un motivāciju apmeklēt treniņus. Savukārt frisbija klubiem paveras iespēja papildināt kluba rindas ar jauniem biedriem.
  • Latvijas Frisbija federācijā un frisbija klubos jānosaka par mārketinga aktivitātēm atbildīgās personas, kas sekotu ne tikai organizācijas stratēģijas realizēšanai, bet pastiprināti nodarbotos ar sponsoru piesaisti un darbu ar medijiem. Potenciālajiem sponsoriem piedāvājot izvietot reklāmu sacensību norises vietās, uz komandu formas tērpiem, klubu, federācijas mājas lapās u.c., kā arī izmantot sabiedriskā labuma organizācijas statusu, savukārt medijiem piedāvāt veidot sižetus, rubrikas, publikācijas par jaunu, netradicionālu sporta veidu.
  • Latvijas Frisbija federācijai un frisbija klubiem, publicējot rakstus par gaidāmajām vai notikušajām sacensībām, plašāk izmantot pieejamos foto un video materiālus. Rakstus papildinot ar foto galerijām un nelieliem video sižetiem, kuros redzami spilgtākie spēļu momenti. Šādā veidā apliecinātu gan sporta veida skatāmību, gan veicinātu vispārēju izpratni par frisbiju kā sporta veidu.
  • Latvijas Frisbija federācijai, piešķirt atlaides dalībai Latvijas frisbija čempionātos telpās un ārā tām komandām, kuru rindās spēlē junioru vecuma spēlētāji, tādējādi veicinot gan jaunu dalībnieku iesaisti komandu rindās, gan izrādot atbalstu tām komandām, kuras iegulda resursus darbā ar jauno paaudzi.
  • Latvijas Frisbija federācijai un frisbija klubiem jāizveido suvenīru, atribūtu klāsts ar organizāciju simboliku, ko varētu tirgot gan sacensību norises vietās, gan rīkojot pasākumus, kuros potenciālie dalībnieki tiek iepazīstināti ar frisbiju. Vienlaicīgi tiktu veicināta gan organizāciju atpazīstamība, gan tiktu gūti papildus ieņēmumi.
  • Latvijas Frisbija federācijai, motivējot klubiem un komandām iesaistīties organizatorisko pasākumu īstenošanā, projektu īstenošanas laikā var izsludināt konkursus, kā arī veikt aktīvāko dalībnieku apbalvošanu.

 

Autors izsaka pateicību pētījuma atbalsta grupai – Dainim Jakovelam un Mārtiņam Taurenim, kā arī visiem respondentiem, kas dalījās ar savu viedokli un idejām. Jautājumu un papildinformācijas nepieciešamības gadījumā rakstiet uz zemāk norādīto e-pasta adresi.

 

Vēlot veiksmi turpmākajos pētījumos,

Svetlana Parhimuka
svetlana.parhimuka@gmail.com